Es bieži gribētu,ka daudzi varētu ielūkoties manā dvēselē un tad tikai izteikt savus secinājumus. Jo pirmie ir diezgan kļūdīgi! Un to var attiecināt uz katru cilvēku.
Es pasaules seju zīmētu vienaldzīgu- ar daudzām uz sejas uzkritušām ēnām. Viņa būtu bēdīga. Mēs zinām, ka esam draugi. Bet ne visi ir patiesi. Un tas ir nožēlojami. Reiz teica Salamans:” Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Skaisti vārdi! Bet vai mēs tā rīkojamies? Kā tu zīmētu pasaules seju?
…
