„Ak, ļaudis nezin, tētiņ, cik tu labs,” Spīdola sauc Aizkraukli par tēvu, lai gan patiesībā tā „čūsku cilts”. „Uguns mans tēvs,” viņa saka par savu tēvu – pūķi („Kāds negants pūķis!”). „Bet es, lūk: vijīga, smalka čūskas meita ar čūskas zobiem. Es visuskaistāka par visu, kas zemes virsū un zem zemes ellē.” Par šiem čūskas zobiem jāpiebilst, ka tieši ar tiem Lāčplēsis vēlāk salīdzina ellišķi mirdzošās acis:
„Kā tās acis tur ellišķi mirdz, kā čūskas zobus ņirdz!” Spīdolu viņš uzrunā „Tu negantā, brīnišķā!” Spīdolas spīdošo acu dēļ Laimdota viņu savukārt uzrunā: „Smej, uguns acs, - cik ilgi tu tā spēsi?”, bet jaunekļi viņu par acīm godina:
„Dēļ tavu acu liesmām
Mēs jūras pārpeldam.”
Savus melnos matus purinādama, Spīdola saka: „Lūk, šīs melnās čūskas kā dzirkst.”
…
