Džons Boulbijs grāmatas „Drošais pamats” 1. nodaļā „Rūpes par bērniem” raksta: „Tā esmu nonācis pie galvenās iezīmes manā koncepcijā par vecāku lomu audzināšanā – pie abu vecāku uzdevuma radīt drošu pamatu, lai bērns vai jaunietis varētu doties pasaulē un arī atgriezties, droši zinot, ka viņu gaidīs, atbalstīs gan fiziski, gan emocionāli, mierinās, ja viņš būs satraukts, iedrošinās, ja viņš būs nobijies. Vecāku uzdevuma būtība ir būt pieejamiem, gataviem atsaukties, lai savu bērnu iedrošinātu, un atrasties viņam līdzās, taču tas jādara tikai tad, ja patiešām rodas nepieciešamība.”1
Šo atziņu izvēlējos kā pirmo, jo, manuprāt, šī ir visu četru nodaļu, un, spriežot pēc grāmatas nosaukuma, arī visas grāmatas centrālā doma, autora norādīts mērķis, uz ko viņš ar grāmatas palīdzību mudina tiekties ikvienu vecāku. Veiksmīga drošā pamata radīšana, kā viņš pats raksta, ir „nākamās paaudzes psihiskās veselības nosacījums, un tāpēc ir svarīgi uzzināt par šo procesu visu, kas vien iespējams, un iepazīties arī ar tiem dažādajiem sociālajiem un psiholoģiskajiem faktoriem, kuri pozitīvi vai negatīvi ietekmē tā attīstību.”2 Tātad, ja šo grāmatu un situāciju, kurā atrodas vecāki pirms šīs grāmatas izlasīšanas varētu salīdzināt ar jūru naktī vētras laikā, tad manis izvēlētā atziņa ir kā bāka, kas norāda, uz kurieni tiekties, kā lūkoties uz šo grāmatu, kā to lietot.…
