-
Sensorā, operatīvā un ilglaicīgā atmiņa
Secinājumi
o Atmiņas trīs pamatlīmeņi ir sensorā, operatīvā jeb īslaicīga un ilglaicīgā atmiņa.
o Informācijai plūstot cauri atmiņas sistēmai, tā tiek pastāvīgi pārveidota un apstrādāta.
o Lai atmiņā varētu paturēt informāciju, kas nonākusi sensorajā atmiņā, to nepieciešams kodēt un ievadīt īslaicīgajā atmiņā.
o Īslaicīgajā atmiņā informācija jāapstrādā dziļāk un pamatīgāk, lai tā nonāktu ilglaicīgajā atmiņā.
o Informācijas apstrāde ilglaicīgajā atmiņā ietver papildu saistību veidošanu ar to, kas jau ir zināms – ar kādu pagātnes notikumu (epizodiskā atmiņa) vai ar kādu abstraktu jēdzienu vai notikumu (semantiskā atmiņa).
o Atmiņas līmeņi atšķiras ar trim kritērijiem – ilgumu, kapacitāti un kodēšanas tipu.
o Atmiņas grupēšana balstoties uz informācijas saglabāšanas ilgumu veidojusies saskaņā ar Atkinsona – Šifrina teoriju.
o Informāciju kodējot, parasti vajadzīga mācīšanās procesu un metožu apzināta izmantošana.
o Vienkārša un iedarbīga kodēšanas metode ir atkārtošana.
o Atmiņa nav tikai spēja atcerēties sadzīviskus sīkumus. Tā ir no vairākām daļām sastāvošs process, kas ietekmē mūsu pašsajūtu un iespēju kontaktēties ar apkārtējo vidi visa mūža garumā.
…
Atmiņa ir process, bez kura nav iedomājama cilvēka dzīve. Šī procesa norise veido mūs kā personības, notiek attīstība. „Ar atmiņas palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc vajadzības. Atmiņai ir vairākas funkcijas: materiāla iegaumēšana, reproducēšana un beidzot – aizmiršana. Aizmiršana „attīra” atmiņu no neizmantojamām, nevajadzīgām zināšanām, līdz ar to atbrīvojot vietu jaunām zināšanām. Atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni. Atmiņu pētī vairākas zinātnes: psihofizika, fizioloģija, bioķīmija u.c. Psiholoģijas zinātnē ir izveidojušās trīs pieejas atmiņas klasifikācijā, un viena no tām ir atmiņas grupēšana balstoties uz informācijas saglabāšanas ilgumu".