Latviešu karavīru naids pret komunistiskajiem krieviem tika izmantots, lai vācieši panāktu savu. Tāpat arī latviešu karavīri PSRS armijā ticēja, ka viņi cīnās par Latvijas atbrīvošanu no nacistiem. Tomēr arī fakts, ka stāšanās armijās nebija brīvprātīga izvēle, padara latviešu karavīrus kā upurus šajā situācijā. Bija tikai divas izvēles – vai nu stāties armijā, vai nomirt. Latviešu karavīri visdrīzāk bija pārliecināti, ka karo savas tautas labā, taču beigās sanāca, ka latviešu karavīri cīnījās cits pret citu, pret savējiem. Grūti spriest, kurā armijā latvieši bija varoņi, noziedznieki, upuri. Tomēr tā kā Latvija turpināja būt kāda pakļautībā un nebija brīva valsts, tad nevar teikt, ka latviešu karavīri Otrā pasaules kara laikā bija varoņi, it īpaši, jo cīnījās pret savējiem un nepanāca tautas brīvību. Par noziedzniekiem arī latviešu karavīrus nevar uzskatīt, jo viņi tomēr turpināja cīnīties par Latvijas brīvību. …
