Analizējot abas tiesību saimes rodas secinājums, ka, lai cik arī nebūtu atšķirīgs tiesāšanas process, tomēr abās sistēmās tiek sasniegts līdzīgs mērķis.
Iespējams tas ir tādēļ, ka individuālās tiesības ir jēdziens, kas ir vairāk vai mazāk izprasts vienādi visās valstīs. Individuālās tiesības balstās uz domu par individuālo kapitālu. Viens no nozīmīgākajiem domātājiem šajā laukā indiešu ekonomists un Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Amartija Sens uzskata, ka individuālās tiesības ir nepieciešamas, lai katrs indivīds spētu optimizēt viņa spējas un derīgumu sabiedrībai.
Aizvien populārākas kļūst teorijas, kas uzsver cilvēka tiesības būt "brīviem no toksiskā piesārņojuma", "tiesības audzēt dārzu" utt.
Protams joprojām aktuāla ir 1948. gada Apvienoto Nāciju Vispārējo Cilvēktiesību Deklarācija.
Tātad cilvēka individuālās tiesības, ar dažām atšķirībām, tiek uztvertas vienādi abās tiesību saimēs, tātad, acīmredzami, tiesāšanas mērķi būs identiski, tādēļ, kaut gan metodes ir atšķirīgas, abas tiesību saimes ir vienlīdzīgi labvēlīgas indivīda tiesību nodrošināšanai.
…
