Vērtējums:
Publicēts: 01.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 11 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 1.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 2.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 3.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 4.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 5.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 6.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 7.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 8.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 9.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 10.
  • Referāts 'Reklāma - tās atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā "Atpūta" 1930.gadā', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Ieskats Latvijas un Latvijas preses vēsture 20.gs. pirmajā pusē    3
  Ieskats žurnāla „Atpūta” vēsturē    5
  Reklāmas tēls, būtība un nozīme    6
  Reklāmas atspoguļojums un nozīme ilustrētajā žurnālā „Atpūta” 1930.gadā    8
  Nobeigums un secinājumi    10
  Literatūras un avotu saraksts    11
Darba fragmentsAizvērt

Ievads
Darbā tiek aplūkota reklāma un tās atspoguļojums, nozīme ilustrētajā žurnālā „Atpūta” 1930. gada izlaidumos.
Apskatīta arī Latvijas un Latvijas preses vēsture, kā arī pašas reklāmas būtība un nozīmē, ne tikai žurnālā „Atpūta”.
Ar darbu vēlos noskaidrot cik liela ietekme var būt reklāmai un ko tā sniedz cilvēkiem.

Ieskats Latvijas un Latvijas preses vēsture 20.gs. pirmajā pusē
Pirmais pasaule karš beidzās 1918. gadā. Krievija plosījās pilsoņu karš. Lai glābtos no jukām, vairākas Krievijai agrāk pakļautās tautas pasludināja savu neatkarību. Pilsoņu karā uzvarēja komunisti un sāka iekarot šīs jaunās valstis. Viņiem izdevās ieņemt Baltkrieviju un Ukrainu, bet citas valstis – to skaitā arī Latvija un tā kaimiņi – Igaunija, Lietuva un Polija – komunistu uzbrukumu atsita, paliekot neatkarīgas.1 Komunistu valsts tika nosaukta par PSRS – Padomju sociālistisko republiku savienība – un tā turpināja iekarot un pakļaut sev valstis, arī neatkarību ieguvušās, tostarp Latviju. Brīvās valstis atzina, ka jānodibina savienība.2 Taču Polijas un Lietuvas vidū radās nesaskaņas, kā rezultātā savienības izveidošanās nebija iespējama. Tikai Latvija un Igaunija nolīga savstarpēju palīdzību. 3
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, tā bija jānosargā no kādas citas valsts iespējamās kundzības, kas Latvijas valstij izdevās, līdz 1940., kad sākās Otrais pasaules karš un Latvijas valsti okupēja.
Taču šajos neatkarības gados (1918.-1940.) Latvija attīstījās un sasniedza daudz. Rīga bija augstākās izglītības un mākslas centrs. Te darbojās Latvijas universitāte, konservatorija, mākslas akadēmija, opera, muzeji, bibliotēkas.4 …

Autora komentārsAtvērt
Atlants