2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | IEKŠZEMES KOPPRODUKTS | 4 |
| 2. | INFLĀCIJA | 5 |
| 2.1. | Inflācijas aprēķināšana | 5 |
| 2.2. | Inflācijas veidi | 5 |
| 2.2.1. | Pieprasījuma inflācija | 5 |
| 2.2.2. | Izmaksu inflācija | 6 |
| 3. | BEZDARBS | 7 |
| 4. | LATVIJAS MAKROEKONOMISKO RĀDĪTĀJU– IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, INFLĀCIJA UN BEZDARBS ANALĪZE 2008.-2012.g. | 8 |
| NOBEIGUMS | 12 |
NOBEIGUMS
Ekonomikā, tāpat, kā arī citās zinātnēs, kuras balstās uz aprēķiniem, pastāv likumsakarības. Šīs likumsakarības palīdz gūt priekšstatu par valsts ekonomisko stāvokli.
Palielinoties bezdarba līmenim, kas notika 2008.gadā, samazinās iekšzemes kopprodukts, bet, kad 2010.gadā bezdarba līmenis sāk kristies, līdz ar to sāka pieaugt iekšzemes kopprodukts.
Ekonomikas likums, ka palielinoties bezdarba līmenim, samazinās inflācija atspoguļojās datos, kad 2008.gadā bija augsta inflācija, strauji palielinājās bezdarba līmenis un līdz ar 2010.gadu, kad inflācijas līmenis bija krietni pazeminājies, pakāpeniski sāka samazināties bezdarba līmenis. Cenšoties mazināt bezdarbu ir jāseko, kā valstī uz to reaģē pārējie makroekonomiskie rādītāji. Bezdarbs ir tā parādība, kas ietekmē visu ekonomiku kopumā, to nevar skatīt un risināt kā atsevišķu faktoru.
Ekonomisko rādītāju mijiedarbība un sakarības palīdz iegūt priekšstatu par valsts ekonomikas stāvokli, kā arī var prognozēt turpmākās tendences.
Kopumā aplūkojot visus 3 rādītājus – iekšzemes kopproduktu, inflāciju un bezdarba līmeni, var vērot, ka Latvijas ekonomikas kāpums sācies 2010.gadā, un Latvijas ekonomika turpina savu augšupeju. Valstij vienmēr jāmeklē ir vidusceļš, kas tās ekonomikai būs izdevīgāks – jānodrošina zemākais bezdarba līmenis, kas atbilstu inflāciju nepaātrinošam bezdarba līmenim, lai veicinātu iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
…
Darbā aplūkoti 3 makroekonomiskie rādītāji – iekšzemes kopprodukts, inflācija un bezdarba līmenis, kas savstarpēji saistīti parāda valsts ekonomisko augšupeju vai lejupslīdi.
