Upurēšana bija sabiedrisks pienākums. Individuālajiem uzskatiem šeit nebija nozīmes. Olimpiskās spēles bija sava veida dievkalpojums. Parasti upurēja sviedrus, veiklību, enerģiju, spēku, mākslas darbus, arī cilvēkus. Kā upuris bija arī cīņa jeb akrobātiska spēle ar vērsi. Dzīvnieku upurēja, simbolizējot augšāmcelšanos, no vienas puses dzīvnieks simbolizē dievību, no otras- upuri, tādējādi identificējoties ar mirstošo un atdzimstošo dievu. Upurēšana garantē tās dalībniekam laimīgu pēcnāves eksistenci. Upurēšana arī ir sava veida kaulēšanās, lai iegūtu dievu labvēlību, lai tie atklātu likteni.
Nepiedaloties upurēšanas ceremonijā cilvēku varēja izslēgt no sabiedriskās, politiskās dzīves. Tā bija saliedēšanās arī cilvēku starpā.…
