Karls Rodžers raksta: „Klients ir cilvēks, kas ir atnācis uz konsultāciju pēc brīvas izvēles. Vēršoties pēc palīdzības savu grūtību atrisināšanā, viņš ir gatavs izrādīt personisko aktivitāti. Viņš paļaujas uz saviem spēkiem un nedomā pārlikt uz terapeitu visu atbildību par situācijas attīstību”.
Latvijā ir pieejamas gan individuālās terapijas, gan arī grupu terapijas. Individuālajā terapijā klients ir viens pats, izolēts no šīs sabiedriskās vides, bet grupas psihoterapijā ir sociālais konteksts. Individuālajā psihoterapijā cilvēks var runāt tikai par grūtībām savā dzīvē, subjektīvi aprakstīt attiecības ar citiem. Taču grupā mēs objektīvi redzam, kas notiek, kā cilvēks veido attiecības, un varam uz vietas to analizēt.
Tā ir viena no pamatvajadzībām - spēt būt emocionālā, tuvā kontaktā ar kādu. Šobrīd sociālajā vidē notiek izmaiņas (piemēram, jaunās tehnoloģijas), kas pastiprina valdošo individuālismu, un cilvēkiem nav laika attiecībām. Grupas var dēvēt par savstarpējo attiecību laboratoriju.
Atšķirībā no Freida vai karalienes Viktorijas laikiem, mūsdienās cilvēkiem intīmā dzīve ir vairāk sakārtota. Bet šobrīd sabiedrībai grūtības sagādā attiecības ar citiem cilvēkiem. Mēs esam vienpatņu, narcistiska sabiedrība - ar karjeru, darbu, skriešanu un tiekšanos pēc panākumiem. Mums pietrūkst intīmu, cilvēcisku, interpersonālu attiecību - tieši tāpēc mūsdienās grupu psihoterapija ir noderīga, jo tā palīdz veidot tuvas cilvēciskas attiecības. …
