XIX gadsimta sākumā Norvēģija bija pakļauta Zviedrijai. Norvēģu valodu vēl neatzina ne par valsts, ne par literāro valodu. Tautas nacionālā atmoda Norvēģijā sākās gadsimta vidū. Norvēģijas galvaspilsētā Kristiānijā (tagad - Oslo) veidojās regulāra koncertdzīve. 1850. gadā Bergenā tika atklāts Norvēģu nacionālais teātris. Pasaules slavu iekaroja norvēģu vijolnieks Ūle Buls. Dažādās valodās tika tulkotas dramaturga Henrika Ibsena lugas. Daudzi mūziķi sāka nodarboties ar tautas melodiju vākšanu, vaidot to apdares.
Šajos Norvēģijas sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukuma gados veidojas Edvarda Grīga daiļrade. E. Grīgs kļūst ne tikai par norvēģu mūzikas klasiķi, bet arī par vienu no pašiem spilgtākajiem, savdabīgākajiem XIX gadsimta otrās puses komponistiem. Viņš parādīja pasaulei un pašiem norvēģiem norvēģu mūzikas īpatnējo skaistumu.…
