Operacionālos pastiprinātājus sākumā izmantoja dažādu matemātisku operāciju veikšanai (piemēram, vairāku spriegumu saskaitīšanai, integrēšanai u.c.). Kad attīstījās integrālā mikroelektronika un parādījās operacionālie pastiprinātāji integrālā izpildījumā, tie kļuva par universāliem pastiprināšanas elementiem, kurus izmanto, lai izveidotu visdažādākos pastiprinātājus, impulsu iekārtu elementus, dažādas formas svārstību ģeneratorus utt.
Operacionālais pastiprinātājs ir līdzstrāvas pastiprinātājs ar ļoti lielu pastiprinājuma koeficientu, kas sasniedz pat miljonu. Pastiprinātāja pirmo pakāpi veido pēc diferenciālās shēmas, tāpēc operacionālajiem pastiprinātājiem ir divas ieejas – tiešā un inversā. Inverso ieeju shēmā apzīmē ar aplīti. Lai varētu iegūt kā pozitīvu, tā arī negatīvu izejas spriegumu, operacionālo pastiprinātāju parasti baro no diviem pretējas polaritātes avotiem.
Tikai speciālos gadījumos (impulsu tehnikas iekārtās) operacionālos pastiprinātājus var izmantot bez stipras negatīvās atgriezeniskās saites.…
