Zigmunds Skujiņš rakstījis romānus, īsos stāstus, garos stāstus, noveles, kinoscenārijus, lugas, apceres, atmiņas. Z. Skujina daiļdarbiem raksturīgs lakonisms, asprātīgs stils, kura liela nozīme ir spilgtam detaļām, redzes gleznam, personu psiholoģiskajiem portretiem, spraigiem dialogiem, paradoksiem, neparastiem salīdzinājumiem. Smeldams materiālu kā no mūsdienām, tā no vēstures, apliecinājis spēju iedzīvoties dažādās kultūrās, mentalitātēs. Saista tieksme atdarināt tēlot, zīmēt, veidot. Vizuālo efektu panāk ar dzirdes, ožas, taustes, garšas sajūtu gleznām, kas izsauc lasītājos īpatnējas asociācijas.
Par svarīgu uzdevumu uzskata dzimtās valodas tālākvei-došanu, kopšanu. No viņa jaundarinājumiem valodā nostiprinājušies vārdi — vaļasprieks, klupināt u. c.…
