Gotika ir stils tēlotājmākslā un arhitektūrā, kas aizsākās aptuveni 12.gs. vidū Francijā, nomainot līdz šim dominējošo romānikas stilu, un valdīja Eiropā līdz pat 15.gs., kad par noteicošo kļuva renesanses stils. Jēdziens "gotika" izveidojās renesanses laikmetā kā nievājošs apzīmējums iepriekšējā laikmeta mākslai, kas tika uzskatīta par barbarisku un rupju, taču vēlāk jēdziens šo nozīmi zaudēja. Gotiku tradicionāli iedala trīs posmos - agrajā, dižgotikā un vēlajā jeb t.s. liesmojošajā gotikā.
Gotikas stils aizsākās Ziemeļfrancijā ap 1130. gadu, un izplatījās pa visu Eiropu, aptuveni līdz 1500. gadam. Visspēcīgāk šis stils izpaudās arhitektūrā un tēlniecībā, kā arī glezniecībā un lietišķi dekoratīvajā tautas mākslā.
Apzīmējums ir cēlies no itāļu vārda gotico- nepierasts, barbarisks (Goten- barbari, ar vēsturiskajiem gotiem šim stilam nav nekā kopēja). Šo terminu mūsdienu izpratnē sāka pielietot Džordžio Vazari, lai atdalītu renesanses periodu no viduslaikiem. Gotika radās uz romānikas kultūras sasniegumu bāzes, un noslēdza Eiropas viduslaiku kultūras attīstības posmu. Līdz ar to Renesanses periodā gotiskā kultūra skaitījās barbariska. …
