Konflikti ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Tie cilvēka dzīvē ir sastopami vienmēr. Katra puse dara visu, lai tiktu pieņemts tās viedoklis vai mērķi, un traucē pretējai pusei darīt tieši to pašu, tieši tāpēc rodas konflikti – pretēju interešu, uzskatu, vēlmju sadursme, saskaņas trūkums starp divām vai vairākām pusēm (personas vai grupas). [3., 479.lpp] Jebkura konflikta pamatā ir noteiktas vērtības, par kurām rit cīņa. Vērtība ir kaut kāds objekts, konflikti rodas tieši šīs vērtības nozīmīguma dēļ. Ja tas tā nebūtu, cilvēki viegli atteiktos no vērtībām vai atrastu kompromisus. [2., 87.lpp]
Visus konfliktus var sagrupēt divās lielās grupās: iekšējie un starppersonu konflikti. Iekšējie konflikti ir cīņa pašam ar sevi, kad jāpieņem kāds grūts lēmums vai arī nav īstas skaidrības par to, kas patiešām ir svarīgākais. [1., 9.lpp] Šī grupa iedalās vēl sīkāk:
1.Tuvošanās – tuvošanās;
2.Tuvošanās – novēršanās;
3.Novēršanās – novēršanās;
4.Dubultā tuvošanās – novēršanās.
Pirmās grupas konflikts rodas, ja cilvēkam no diviem vienlīdz labiem un vēlamiem mērķiem ir jāizvēlas viens. Piemēram, man jāizvēlas starp „TIO” plombīra saldējumu un „Rūjienas” plombīra saldējumu. Šāda veida konfliktu parasti atrisina izvēloties to mērķi, kas ir pieejamāks. Šajā gadījumā iespējams izvēlētos „TIO” saldējumu, jo tas ir par dažiem santīmiem lētāks.…
