Tēls – pirmo reiz šo jēdzienu lietojis Johans Volfgangs Gēte. Eiropā par šo tēmu runā Aristotelis „Poētika” 4.gs.p.m.ē. Tēlu rada atdarinot dzīvi- mimētiskā teorija jeb mimēze (atdarināšana).
Mākslas tēla īpatnības:
1. ideāla daba, realizējas autora ieceres, tās materiālās izpausmes un recipienta uztveres vienībā. (zīm)
2. pamatojas uz pirmtēla uztveres īpatnībām. Pirmtēli, cilvēka psihē mītoši tēli, kas veido cilvēka apziņu.
ARHETIPISKI TĒLI:
bērna arhetips- nav seksuāli orientēts, vienlaicīga spēka un nespēka klātbūtne tēlā. (Ahilejs, Lāčplēsis)
ēnas arhetips – ietver sevī visas nepatīkamās, izstumtā īpašības, kas bieži cilvēkā pastāv neapzināti. Sliktie tēli.
animus un anima arhetips- Anima-sievišķais vīrietī, animus-vīrišķais sievietē.
mātes un tēva arhetips – tas cilvēkā ir visu laiku. Ābele- mātes arhetips, uguns-tēva arhetips.
patības arhetips – „es” arhetips, pats visu zina, viss atkarīgs no paša.
3. materiālais ietērps. Mākslinieks domā materiāla’.
Mākslas tēla veidošanās īpatnības:
1. individualizācija- specifisku, konkrētu, neatkārtojamu īpašību piešķiršana tēlam, kas izpaužas viņa izturēšanās veidā, rīcībā, domās.
2. tipizācija – vispārīgais individualizētā formā, caur individualizēto, konkrēto izpaužas vispārīgais.
3. tipoloģizācija – nosacītība, shematiskums, pastarpināta saikne ar realitāti.…
