Garlība Merķeļa grāmatā „Latvieši” ir bijusi domāta vācu muižniecībai un uzrakstīta vācu valodā, bet 1905. gadā tā tika pirmoreiz iespiesta latviešu valodā. Grāmatā ir atspoguļota latviešu dzīve galvenokārt Vidzemē, pastāstīta un parādīta reālā latviešu apspiestība no vācu muižniekiem, par ko liecina „Dokuments par šīs grāmatas patiesīgumu”, kas bija iekļaut grāmatas pielikumā. Galvenais ir arī tas, ka vācu izcelsmes autoram tas ir ieinteresējis un ka „Latviešos” arī pats autors atklāti izrāda nicinājumu un nepatiku pret vācu muižniekiem, proti latviešu „apspiedējiem”. Lasot šo darbu varēja diezgan labi iepazīties un uzzināt par dzimtbūšanas laika latviešu tiesībām un nebrīvi.
G.Merķelis šo grāmatu iesāk ar stāstījumu, kā vispār vācieši aizsākuši šo dzimtbūšanu latviešu tautā. Latviešu bēdīgais liktenis bija lemts tā, ka vētrā nomaldījušies bojāti Brēmenes tirgotāju kuģi, kuri bija ceļā uz Visbiju, nonāca kādā nezināmā krastā un upē, proti Daugavā. Sākumā kuģiniekus uzreiz aplenc mežonīgi ļaudis, kuri liek tiem drebēt, bet drīz šie lētticīgie ļaudis „nomet” naidu un ieročus, jo šie svešinieki viņiem nedraud. Viņi redz, ka svešiniekiem vajadzīga palīdzība un arī palīdz, nesot to, ko devis ganāmpulks, lauki un meži. Viņi paēdināja tos, palīdzēja salabot kuģus un aicināja, lai kādreiz vēl apciemo. …
