Vērtējums:
Publicēts: 27.06.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Aromāti', 1.
  • Referāts 'Aromāti', 2.
  • Referāts 'Aromāti', 3.
  • Referāts 'Aromāti', 4.
  • Referāts 'Aromāti', 5.
  • Referāts 'Aromāti', 6.
  • Referāts 'Aromāti', 7.
  • Referāts 'Aromāti', 8.
  • Referāts 'Aromāti', 9.
  • Referāts 'Aromāti', 10.
  • Referāts 'Aromāti', 11.
  • Referāts 'Aromāti', 12.
  • Referāts 'Aromāti', 13.
  • Referāts 'Aromāti', 14.
  • Referāts 'Aromāti', 15.
  • Referāts 'Aromāti', 16.
  • Referāts 'Aromāti', 17.
  • Referāts 'Aromāti', 18.
  • Referāts 'Aromāti', 19.
  • Referāts 'Aromāti', 20.
  • Referāts 'Aromāti', 21.
  • Referāts 'Aromāti', 22.
  • Referāts 'Aromāti', 23.
  • Referāts 'Aromāti', 24.
  • Referāts 'Aromāti', 25.
  • Referāts 'Aromāti', 26.
  • Referāts 'Aromāti', 27.
  • Referāts 'Aromāti', 28.
Darba fragmentsAizvērt

Noskaidrots, ka sievietēm jau izsenis bijis paradums ierīvēties ar aromātiskām vielām, lai piesaistītu sev uzmanību un apkārtējos cilvēkos izraisītu tīkamas izjūtas. Toreiz gan šīs aromātiskās vielas nesauca vis par smaržām, bet par balzāmiem. To sastāvā bija ēteriskās eļļas, muskuss, ambra, dažādas ziedu uzlijas. Vārds “balzams noteikti” cēlis no franču valodas un apzīmē “līdzekli gaisa aromatizēšanai ar kvēpināšanu”. Vārds “parfimērija” radās jau vēlāk un nozīmē apmēram to pašu, jo sakne fumus tulkojama kā “kvēpināšana” vai “aptvaicēšana”. Sakars ar kvēpināšanu nav nejaušs, jo pirmie mākslīgie aromāti tika radīti tieši šādā veidā. Kādreiz senie ēģiptieši un asīrieši meta sārtos īpašas vielas, lai baudītu tīkamo smaržu, ko tās sadegot izplātīja. Senajā Indijā šāda rīcība bija saistīta pat ar reliģiskā kulta ceremoniju- gluži kā pareizticīgo baznīcā, kur arī mēdz kvēpināt vīraku.

Autora komentārsAtvērt
Atlants