Es izvēlējos rakstīt eseju par pasaku „Bārenīte un mātes meita pie Laimes mātes”, jo, manuprāt, šajā pasakā ir spilgti atspoguļotas ētiskās vērtības, kuras ir raksturīgas arī daudzām citām latviešu tautas pasakām. Būtībā šādas vērtības mūsdienās ir redzamas un jūtamas visapkārt. Gan pašu ikdienas dzīvē, gad arī skatoties televīzijā ziepju operas, kuru sižeti un vērtības ir kaut kādā ziņā stipri līdzīgi mūsu pašu tautas pasakām.
Šajā pasakā ir stāstīts par labo un ļauno un par to, ko labais saņem par saviem taisnīgajiem darbiem un tikumīgo dzīvi un ko ļaunais saņem par saviem netikumiem un pāri darījumiem citiem. Labais tēls – bārenīte, ir labsirdīga, godīga, strādīga un ar tīru sirdsapziņu. Viņa pacieš visus pamātes pāridarījumus un izsmieklu, nekad neatsaka palīdzēt citiem un dzīvo savu dzīvi tikumīgi un ar vislabākajiem nodomiem. Pat tad, kad pamāte viņu ziemas vidū aizsūtīja uz mežu pēc zemenēm, līdzi dodot maizes kukuli, kurš bija pagatavots no smiltīm un pelniem, bārenīte nepadevās.
…
