Augu jūtība
20. gs. 60. un 70. gados ASV tika veikts pētījums par gamma starojuma ietekmi uz dažādām biocenozēm un ekosistēmām. Eksperimentā Brukheivenas mežā hroniskā apstarojuma gradienta intensitāte bija sākot no 1000 rad diennaktī. Eksperimenta rezultāti bija šādi:
1) No šāda apstarojuma aizgāja bojā visas augu sugas.
2) Visizturīgākie pret starojumu izrādījās grīšļi, bet nedaudz mazāk izturīgi – virši un meža graudzāles.
3) Priedes izrādījās daudz jūtīgākas nekā ozoli, jo priežu šūnās ir lielāki kodoli un galotnes pumpuru bojājuma gadījumā tās, atšķirībā no ozoliem, neveido atvases.
4) Ievērojami augu augšanas traucējumi bija novērojami jau tad, kad apstarojuma intensitāte bija 2 – 5 rad diennaktī.
5) Ozolu mežs turpināja eksistēt arī ar apstarojumu 10 – 20 rad diennaktī, lai gan koki vairumā gadījumu bija novājināti un uz tiem pastiprināti savairojās kaitēkļi.
Nozīmīgu informāciju par radioaktīvā piesārņojuma ietekmi uz ekosistēmām deva pētījumi, kas tika veikti pēc avārijas Černobiļas AES. Pirmajā gadā pēc avārijas tika novērotas priežu, bērzu, apšu un melnalkšņu veģetatīvo un ģeneratīvo orgānu kroplības un bojājumi, kuru izcelsme saistīta ar jūtīgo auga meristemātisko audu apstarojumu. Meristēmas ir audi, uz kuru bāzes notiek auga augšana, dzinumu, pumpuru un vairošanās orgānu veidošanās. Priedēm un eglēm bija novērojama papildu dzinumu un pumpuru veidošanās, dzinumu saīsināšanās, snaudošo pumpuru masveida attīstība, lapu un skuju gigantisms, blīvi skujotu dzinumu attīstība. Šie efekti visbiežāk bija novērojami jauniem (15 – 20 gadus veciem) kokiem.
…
