Administratīvās tiesības ir saistītas ar valsts administratīvās, pārvaldes darbības regulēšanu. Valsts pārvaldes darbība radās vienlaicīgi ar publisko varu, tāpēc pat pašos agrākajos valstiskuma attīstības etapos tika pieņemtas tiesību normas, kas regulēja atsevišķus pārvaldes darbības jautājumus. Tieši šo valsts pārvaldes institūciju kopums kļuva par varenāko spēku valstī un tā bezierunu paklausīšana ikvienā jautājumā ļauj personām, kas atrodas valsts pārvaldes priekšgalā ,vadīt valsti. To uzskatāmi pierāda arī vēsture.
Savukārt sistēmiska valsts pārvaldes tiesiska regulēšana radās tikai viduslaikos, un konkrēti absolūtisma periodā. Tad valsts sīki reglamentēja padoto dzīvi, noteica finansiālu līdzekļu iegūšanas veidus, noteica kontroles formas pār sabiedrisko tikumību. Tobrīd administratīvās, armijas, finanšu un tiesu pārvaldes lietas koncentrējās monarhu rokās.
Normas, kas regulēja valsts pārvaldes darbību, Eiropas valstīs tika apvienotas jēdzienā „policijas tiesības” (no grieķu „police” – pilsēta). Tajā laikā valsts pārvaldes darbība bija īpaši aktīva pilsētās un tāpēc paredzēja vispirms jau pilsētas pārvaldi. Policijas tiesībām bija raksturīgs nostiprināt valsts tiesības un noteikt obligātus priekšrakstus pilsoņiem. Tādā veidā, policijas tiesības veidojās kā tiesības administrācijai. …
