Ekspresionisms (no lat. val. expressio – 'izteiksme') ir mākslas kustība, kas radās XX gs. sākumā Vācijā. Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas; tai raksturīgas intensīvas (bieži – negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas. Tiek uzskatīts, ka ekspresionisms vismaz daļēji uzskatāms par pretstatu impresionismam.
Par nozīmīgākajiem māksliniekiem ekspresionistiem uzskata Georgu Kaizeru, Ernstu Tolleru, Vasiliju Kandinski, Oskaru Kokošku, Frīdrihu Vilhelmu Mūrnavu un citus. Dažus Arnolda Šēnberga skaņdarbus mēdz aprakstīt kā ekspresionisma mākslai piederošus (atonalitātes lietojums).
Ekspresionisms – pēc dažādiem kritērijiem – ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam. Visspilgtāk tas izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus Eiropas (Krievijā un ASV).…
