3.Secinājumi.
Šajā pētījuma atskaitē konkrēti neuzrādās pilna anketa, kas tika izsniegta studentiem. Tomēr pētot vairākumu jautājumus var novērot , ka pētījumā ir pielietota kvantitatīvā datu ieguves metode, kur no piedāvātajiem variantiem jāizvēlas visatbilstošākais. Lai arī sākumā likās , ka varētu pielietot arī atklātos jautājums ,tomēr šāda kvantitatīvā metode likās vispiemērotākā , jo arī šādi problēmjautājums tika apskatīts pietiekami plaši.
Pētījuma nosaukums sevī ietver atsevišķi – jauniešus un studentus, tomēr kā mērķauditorija tika izvēlēta tikai konkrēta aktīvi studējošo studentu kopa – turklāt tikai klātienes studenti un 1. un 2. kursa studenti. Tāpēc varētu būt mazliet neveiksmīgs pētījuma nosaukums, jo tam pēc rezultātiem spriežot vajadzētu attiekties konkrēti uz studentiem. Ja bija doma ietvert arī jauniešu, tad pētījums protams arī būtu plašāks. Tomēr šie vārdi nosaukumā liekas nedaudz maldinoši.
Arī atbilžu varianti brīžiem nelikās vienmērīgi sadalīti , piemēram atbildei “Izteikti pozitīvs” vērtējums pretim vajadzētu būt arī “izteikti negatīvs” , tomēr šeit varbūt nostrādāja intuīcija vai arī paļaušanās, ka vairāk būs to labo un pozitīvo vērtējumu.
Pētījums kopumā ir pietiekoši plašs, lai izprastu studentu skatījumu un viedokli piedāvātajos jautājumos. Bija jautājumi, kur konkrētāk parādījās cik ļoti atšķiras augstskolas reģionos no augstskolām Rīgā. Bet bija arī jautājumi, kur studentu viedoklis bija teju vienprātīgs.
Metode izmantot anketēšanu augstskolās , manuprāt ir veiksmīga, lai gan neveiksmīgi ir iegūts sieviešu un vīriešu sadalījums, jo šajā pētījumā ir izteikt sieviešu pārsvars. Manuprāt, dzimumiem būtu jābūt līdzvērtīgākiem.
…
