Radiotehniķa profesijas vēsture sākas 19. un 20. gadsimtu mijā. 1895. gadā zinātnieki iemācīja bez vadiem pārraidīt informāciju lielos attālumos, izmantojot radioviļņus. Šis izgudrojums - viens no spožākajiem visā cilvēces vēsturē.
Radioviļņus pirmajos gados pēc lielā izgudrojuma izmantoja informācijas pārraidei starp diviem punktiem, t.i., radiosakariem. Divdesmito gadu sākumā no tiem tika prasīts vienā vietā veidotu informāciju izplatīt daudziem adresātiem, kā mēs sakām, publiskai uztveršanai. Tā radās radiofonija.
Eiropā pirmais radiofons sāka darboties Londonā 1922. gada 1. februārī. Tam sekoja Berlīnes (1923. gada 29. oktobrī), Leipcigas (1924. gada 1. martā). 1924. gadā raidītāji tika uzbūvēti arī Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Štutgartē, Breslavā, Kēnigsbergā, Ķelnē un Romā. 1925. gada 1. februārī sāka darboties Varšavas un 1. novembrī – Rīgas radiofonijas raidītāji.
Radio priekštecias ir radiogrāfs – ierīce ar Morzes signālu pārraidīšanai bez vadiem. Ir pieņemts, ka radio izgudrot 1895.gadā. Pirmos eksperimentus šajā jomā veica itālietis Guljermo Markoni 1895.gadā. Tā paša gada 7.maijā Pēterburgā Aleksandrs Popovs uzstājās ar referātu un demonstrēja ierīci zibensizlādes reģistrācijai „zibens detektors”. …
