Ir sarežģīti vērtēt, kādu atziņu Ļevs Tolstojs mēģina izstarot caur Annas tēlu- no vienas puses, viņš māca sievietei, kādas ir sekas, ja viņa vadās pēc saviem egoistiskajiem nodomiem un pamet stabilo, taču neinteresanto un apgrūtinošo ģimenes dzīvi, vīru un bērnu, lai uzsāktu jaunu mīlestību. No šāda skatupunkta autors caur Annas tēlu dod mācību, ka egoisms laulībā sievieti galu galā aizvedīs līdz dzelzceļa sliedēm. Arī Annas pašnāvība varētu šķist kā pazemojums sievietēm- tā, iespējams, norāda uz to, ka, ja sieviete ir pieļāvusi daudz kļudu, pievīlusi savu vīru, dēlu un draugus, viņai nav iespējas labot savas nepareizās rīcības. No otras puses, autors potenciāli caur Annas, kā arī citu romāna sieviešu stāstiem, demonstrē to, kā tā laika sabiedrības uzskati iznīcina un pazemina sievieti, sievieti, ka ir pienācis laiks būtiskām pārmaiņām, kas dotu brīvību apspiestajām daiļā dzimuma pārstāvēm. Jāpiemin, ka Annas tēls acīmredzami ir būtiski atšķirīgs no citām sievietēm romānā. Viņa ir attēlota kā daiļa un inteliģenta sieviete, ko citas dāmas apskauž, un, protams, daudz drosmīgāka un izaicinošāka nekā citas. Viņas tieksme pēc brīvības viņu izceļ kā simbolisku tēlu, kas var tikt interpretējams kā jaunā progresivitātes viļņa ieplūdums Krievijas Impērijas sabiedrībā.
…
