Stikls ir ciets, dzidrs, viendabīgs un nekristālisks (amorfs) trausls materiāls, ko iegūts, atdzesējot nemetālisku vielu kausējumu.
Stikla traukiem ir viena priekšrocība: tajos ievietotie priekšmeti ir redzami. Lēcas ir īpaši izveidoti stikla gabali, kas izkliedē vai koncentrē gaismu. Taču ne visi stikla izstrādājumi ir praktiski izmantojami, dažiem no tiem ir tikai dekoratīva nozīme. Palielināmais stikls ir liela izliekta lēca.
Stikla ražošanas pirmsākumi meklējami sirmā senatnē. Pamatojoties uz vēstures materiāliem, tiek uzskatīts, ka aptuveni pirms 6000 gadiem stiklu prata iegūt senajā Ēģiptē. 18. gs. stiklu rūpnieciski ieguva jau vairākās Eiropas valstīs. Izstrādājumus gatavoja galvenokārt stikla pūtēji. Piemēram, logu stikls tika gatavots šādi: divi stikla pūtēji izpūta un izvilka (izveidoja) dobu cilindru, kuram pēc atlaidināšanas nogrieza galus, pārgrieza visā garumā (gareniski) un pēc uzkarsēšanas īpašā krāsnī izgludināja uz gludas plātnes. …
