Nātriju 1807. gada atklāja angļu fiziķis un ķīmiķis Hamfrijs Deivijs un nosauca to par “sodiju”. Paris gadus vēlāk zviedru ķīmiķis J. Berceliuss vārdu “sodijs” ieteica aizstāt ar “nātrijs”. Angļu valodā (un arī dažās citās) joprojām lieto Deivija ieteikto nosaukumu sodium, taču simbols Na paliek nemainīgs.
Dabā brīvā veidā nav sastopami (savas aktivitātes dēļ).
Zemes garozā no visu elementu masas nātrijs aizņem 2,64%- 6. vietu.
Tas konstatēts arī saules atmosfērā un starpzvaigžņu telpā.
Izplatīti Na saturoši minerāli. Pazīstamākais Na savienojums uz Zemes ir nātrija hlorīds (NaCl) jeb halīts (vārāmā sāls). Vietām šī viela ir sastopama par 1,5 km biezumā (akmeņsāls), veido sāls ezerus. Ievērojama nātrija sāļu krātuve ir Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Čīlē, Armēnijā, Sibīrijā u.c.
Ļoti lieli halīta krājumi atrodami Polijā. Krakovas tuvumā pat izveidota pazemes sāls pilsēta. Milzīgi sāls daudzumi atrodami okeānos, jūrās un sāls ezeros. Kopējais sāls daudzums tur ir ap 3,8 1016 tonnas. Čalhana ezers Ķīnā ir viens no lielākajiem sāls ezeriem pasaulē, sāls krājumi tur ir ap 100 miljardiem tonnu. Pār šo ezeru stiepjas šoseja, kas veidota no sāls uzbēruma.
…
