Reformācijas kustība, tās galvenie centri un idejas. Protestantisma izveidošanās. Kalvina, Roterdamas Erasma un Lutera mācība, tās filozofiskās idejas.
Reformācija bija reliģiska, pret katolicismu vērsta kustība, kas cīnījās par vienkāršu baznīcu. Tā strikti noraidīja ārišķības un greznību, un pilnīgi nodalīja garīgo varu no laicīgās, tādējādi galveno uzmanību pievēršot garīgajai saiknei ar Dievu. Par reformācijas sākumu tiek uzskatīts 1517. gada 31. oktobris, kad augustīniešu ordeņa mūks Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes, kuras bija vērstas pret Romas katoļu baznīcas tiesībām pārdot idulgences jeb grēku atlaides.
Par galvenajiem reformācijas centriem kļuva:
Vitenberga (Vācijā) ar Mārtiņu Luteru tās centrā.
Ženēva, ar tās diktatoru Žanu Kalvinu priekšgalā.
Livonijā, kas bija viens no pirmajiem reģioniem, kur izplatījās Lutera idejas, par reformācijas centru kļuva Rīga.…
