Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 1.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 2.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 3.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 4.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 5.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 6.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 7.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 8.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 9.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 10.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 11.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 12.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 13.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 14.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 15.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 16.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 17.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 18.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 19.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 20.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 21.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 22.
  • Referāts 'Vardarbība pret bērniem Latvijā', 23.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Bērns – Upuris    4
  Vardarbības un pamešanas novārtā pazīmes    12
  Cietušā personības individuāli psiholoģiskais raksturojums    14
  Plānotie pasākumi vardarbības apkarošanai    15
  Nobeigums    21
  Izmantotā literatūra    22
Darba fragmentsAizvērt

Arvien biežāk masu mēdijos izskan ziņa par kārtējo vardarbības upuri –bērnu. Vardarbība ir pastāvējusi un pastāvēs vienmēr, pilnībā to izskaust nebūs iespējams, bet sabiedrībai un valstij ir jācīnās, lai šo vardarbības upuru būtu arvien mazāk.
Bērni ir visneaizsargātākie, viņi nespēj pretoties, un ja arī to spēj, tad ne pietiekami, lai aizsargātu savu veselību un dzīvību. Gandrīz katru vakaru dzirdam kārtējo satraucošo gadījumu – māte dusmās nosit savu trīsgadīgo dēliņu, vecāki, lai pārmācītu savu bērnu, ieliek viņu verdošā ūdenī, tēvs līdz nāvei piekauj savu dēlu. Sabiedrība ir šokā, bet tas viss atkārtojas un turpināsies tik ilgi, kamēr nemainīsies sabiedrības un varas iestāžu attieksme pret notiekošo, jo bieži vien par vardarbību pret kādu konkrētu bērnu ir zinājuši daudzi, bet nav uzskatījuši par nepieciešamu iejaukties, un nu jau ir par vēlu – bērns ir smagi sakropļots vai miris.
Mans darbs būs par bērnu kā vardarbības upuri, par sabiedrību, kas to pieļauj, kā arī par nepieciešamajām izmaiņām likumos, kuras varbūt ļaus stingrāk sodīt vainīgos.
Nav sabiedrības, kurā tādā vai citādā veidā nepastāvētu vardarbība. Nav šaubu, ka arī Latvijā tā vienmēr ir pastāvējusi, bet pēdējā liakā tā ir kļuvusi par īpaši aktuālu tēmu, un, pētot statistiku, redzams, ka uztraukums ir pamatots. Nepilngadīgo noziedzības līmeņa celšanās, pieaugošais jauniešu pašnāvības gadījumu skaits, kara draudi, starpnacionālo nesaskaņas gadījumi, kā arī vardarbības kultivēšana televīzijā nenoliedzami pierāda, ka vardarbība ir mūsdienu dzīves nežēlīga sastāvdaļa un tā var izpausties visdažādākajos veidos.
Jānoskaidro, kas ir vardarbība, kādi ir tās veidi un izpausmes. Vardarbīgai uzvedībai var atrast vairākas definīcijas, bet tās visas paredz, ka vardarbība ir saistīta ar spēka, varas lietošanu vai draudiem to lietot (pret upuri).
Vardarbīgajam noziegumam ir vairāki veidi, - tās var būt slepkavības, miesas bojājumi, izvarošanas, laupīšanas, seksuāla izmantošana u.c.
Kopš 90.gadu sākuma, kad Latvijas presē un citos masu mēdijos parādījās pirmā informācija par vardarbību pret bērniem, sabiedrība uz to reaģējusi dažādi, - sākot ar pilnīgu šīs problēmas noliegšanu līdz pat šokējošai sensāciju kārai asu pārdzīvojumu izraisīšanai televīzijā vai laikrakstos. Nenoliedzami, ka Latvijas sabiedrība šodien vairāk nekā agrāk grib zināt patiesību par sevi.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants