Es nezinu, vai sirdī esmu mākslinieks vai nē, bet šajā izstādē, jau pirmo darbu apskatot, jūtu kā no katra nelielākā fragmentiņa, no katra kvadrātmilimetra staro vārdos neaprakstāms maigums.Pie viena darba varētu uzkavēties stundām ilgi, uzmanīgi apskatot visas krāsu nianses līdz pēdējam. Apbrīnojami, cik autore, Lia Kiršteine, ir spējusi savos darbos parādīt savas fantāzijas neaizsniedzamās robežas. Vienā gleznā atspoguļojas iepriekšminētais maigums, nākamajā, neizsakāms dzīvesprieks, pēctam jau vienkāršība. Kā gan ar pāris otas triepieniem uz audekla gabala var parādīt to, cik kucēns var būt laimīgs vienkārši atrodoties pie dabas? Par vienu šo gleznu varētu izdomāt miljards dažādu stāstu. …
