Mangānam (Mn) ir svarīga nozīme dzīvajā dabā. Dzīvajos organismos mangāns sastopams Mn2+ un Mn3+ veidā. Mn ietilpst daudzos fermentos, kuri katalizē oksidēšanās – reducēšanās procesus (piemēram, Mn piedalās C vitamīna sintēzē augos). Mangāna mikromēslojums labvēlīgi iedarbojas uz augu attīstību, augšanu un ražību, kā arī uz lauksaimniecības produkcijas kvalitāti. Mangāns ietekmē fotosintēzes paātrināšanos, oksidēšanās procesu, hlorofila un C vitamīna sintēzi. Kaut gan daudzās fermentu aktivēšanas reakcijās mangānu var aizstāt ar magniju, tomēr novērotas vairākas nopietnas augu slimības (bāli plankumi cukurbiešu lapās, ābelīšu mizu puve, nekroze - kādas organisma daļas atmiršana), ja trūkst mangāna. Tāpat ar mangāna trūkumu saistīta mājputnu klibošana, mazasinība, neauglība. Šīs slimības var novērst, papildinot uzturu ar mangāna savienojumiem.
Cilvēka organismā ir ap 50 - 100 mg Mn. Mangāns nepieciešams organisma normālai attīstīšanai un augšanai, dzimumorgānu normālai darbībai. Mangāns būtiski ietekmē asinsrites procesu, kā arī tas ir saistīts ar B1 vitamīna funkciju un atsevišķu hormonu darbību, piemēram, pastiprina insulīna iedarbību u.c. Piedalās kaulu attīstībā. Ir enzīmu sastāvā, kas darbojas aminoskābju, holesterīna un ogļhidrātu vielmaiņā.…
