-
Anšlavs Eglītis "Līgavu mednieki"
Anšlava Eglīša attēlotie tēli romānā tiek aprakstīti kā gleznā: „Visvaldis bija uzkrītoši skaists. Garš, tievs, tomēr plecīgs un stalts, lokans kā pātagas kāts, nevainojami elegants, apskaužami brīvu un nepiespiestu izturēšanos. Mati viegli cirtodamies, laistījās melni ka darva. Taisna piere, ērgļa deguns, enerģisks, garš smakrs veidoja vīrišķīgi noteiktu, līnijas samērīgu asu profilu.”
Romāna valoda ir bagāta ar ironiskiem aforismiem: „Katrs vīrietis savā ziņā ir sievietes ārsts”, „Sievietes draudzība ir pensija, ko izsniedz invalīdiem.” Salīdzinājumiem: „Suģenieka kundze, resna, liela kā piemineklis”, „laizdams dāmas kā auzu skaras starp pirkstiem”.
Romānā teksts dažviet tiek pasniegts vēstuļu un dzejoļu formā. Anšlavs Eglītis romānā lasītājus uzrunā arī „es” forma: „Bet Imalīns? Dūšīgais Valsts Burvis? Kas notika ar to? Mēs pametām viņu bankas balles priekšvakarā drūmu un norūpējušos. Visi taisījās uz balli, bet viņš gribēja palikt mājās viens pats...”
Socreālisma laikmetam ir raksturīga pazīme, ka romānā parādās bezgala daudz personību un tiek risinātas paralēlas sižeta līnijas.
Kā ļaunais tēls romānā „Līgavu mednieki” parādās visas bagātās personas Suģenieks, Grizelda. Savukārt labais tēls piemīt Elpatam, kurš tā un neieguva savu mērķi, bet beigās padevās un aizbrauca.
…
Tēli – rakstnieks romāda darbība ir ievirzījis trīs galvenos tēlus – Mārtiņu Ķurzēnu, kuram dzīvi ir negantu pārbaudījumu bagāta. Romānā viņš parādās kā stipras gribas cilvēks, kuram piemīt pašlepnums. (Pēc Grizeldas izteiktā pazemojuma pagrieztu muguru un aizietu neatskatoties. Atis Dušels romānā parādās, kā veiksmīgāka personība, kas bauda visus sniegtos labumus, bet drīz vien likteņa kāpnes viņu noved atpakaļ siļķu bodē. Visneveiksmīgākais ir Pāvils Elpats, kas romānā parādās kā romantiska būtne, kuru neintresē apreiķina laulības bez mīlestības. Romānā parādās liels skaits ar tēliem, kuriem ir iesaukas, piemēram, Elpats – Zeltamute, Dušelis – Ķebelkāja, Ķurzēns – Grāfu Degunu de Knibēnu.