-
Krāsu nozīme un tās atspoguļojums jaunākās paaudzes dzejnieku - E.Raupa un K.Vērdiņa darbos
Novērtēts!
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Anotācija | 3 | |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Krāsa | 6 |
| 1.1. | Krāsu simboliskā un psiholoģiskā nozīme | 7 |
| 1.2. | Krāsu nosaukumu lietojums un semantika | 7 |
| 1.3. | Krāsu nozīme literatūrā | 9 |
| 2. | Edvīns Raups | 12 |
| 3. | Kārlis Vērdiņš | 13 |
| 4. | Citātu pārskata tabulas | 14 |
| 4.1. | Kārļa Vērdiņa dzeja | 14 |
| 4.2. | Edvīna Raupa dzeja | 24 |
| 5. | Pārskats par dzejnieku krāsu lietojuma biežumu dzejā | 32 |
| 5.1. | Kārļa Vērdiņa dzeja | 32 |
| 5.2. | Edvīna Raupa dzeja | 33 |
| 5.3. | Kārļa Vērdiņa dzejas analīze | 34 |
| 5.4. | Edvīna Raupa dzejas analīze | 37 |
| 6. | Secinājumi | 41 |
| Izmantotās literatūras saraksts | 43 | |
| Pielikums | 45 | |
| Atsauces | 62 |
Cilvēkus jau tālā senatnē ir interesējušas krāsas un to iedarbība. Liela nozīme ir bijusi krāsu simboliem, bet senie dziednieki ir pētījuši krāsas ietekmi uz veselību. Senajā Ēģiptē, Ķīnā, Indijā, Grieķijā un citur ārsti un priesteri ir izmantojuši krāsu terapiju. Viduslaikos īpaša nozīme tika piešķirta krāsu simboliskajai nozīmei heraldikā, mitoloģijā, arhitektūrā, Svētajos Rakstos un glezniecībā. Krāsu simbolikas principi īpaši stingri bija jāievēro māksliniekiem, un tikai renesanses laikā viņi brīvāk un radošāk varēja izteikt sevi krāsās. Attīstoties zinātnei, fiziķi un ārsti sāka pētīt krāsas ietekmi uz organismu.
Krāsas var izmantot ikviens, tomēr tikai tam, kas tās mīl, atklājas krāsu skaistums un iekšējā būtība, jo krāsa ir kā grāmata – par saturu nevar spriest pēc tās vāciņa. Krāsa ir kā mūza, kura iedvesmo, krāsa ir kā avots, kas veldzē, krāsa ir kā daba, kas pavasarī plaukst, krāsa ir kā punkts uz “i”. Tikai ar krāsām ir iespējams padarīt pasauli krāšņāku, tikai ar krāsām var padarīt telpu siltāku, tikai caur krāsām var izpausties, tikai ar krāsām ir iespējams atdot aklajam gaismu. Jo krāsa atrodas visur: dabā, mūzikā, literatūrā, mākslā un mūsos pašos. Krāsa var izteikt vairāk kā tūkstoš vārdu, bet, lai to varētu izdarīt, ir jāmeklē “īstās” krāsas, tikai tad ir iespējams “atdzīvināt” visaukstākās un saltākās sirdis.
Darba mērķi:
1.Izzināt krāsu nozīmi, to sistematizēt. Rast krāsu nosaukumu izcelsmes skaidrojumus. Apzināties krāsu simbolisko nozīmi.
2.Iepazīt Edvīna Raupa un Kārļa Vērdiņa, jaunās paaudzes dzejnieku, darbus un veikt to analīzi, analizējot krāsu izpausmi to dzejā.
Darba uzdevumi:
1.Apzināt lietojumu kopumu par dzejā atspoguļoto krāsu nozīmi.
2.Darbam izvēlēties un analizēt jaunās paaudzes dzejnieku darbus.
3.Veidot citātu pārskata tabulas.
4.Veidot secinājumu kopumu par krāsu lietojumu un nozīmes atklāsmi.
Darba hipotēze: Vai jaunās paaudzes dzejnieku darbos atklājas ne tikai krāsas pamatnozīme, bet arī tās simboliskā un autora piešķirtā nozīme.…
Katra diena cilvēka dzīvē tiek krāsota vairākos toņos. Reizēm tā ir pelēka, reizēm sārta. Tāpat ir ar mūsu emocijām – tās ir krāsainas kā varavīksne debesīs. Arī cilvēka raksturs ir krāsains– reizēm purpursarkans, reizēm melns. Katram cilvēkam ir sava iekšējā krāsa – savs „es” – atšķiras tikai veids, kādā tie šo krāsu klāj. Vienam patīk lieli otas triepieni, citam – plūstošas līnijas, bet vēl citam – tikko saskatāmi punkti. Tieši cilvēka iekšējā krāsa ir tā, kas padara viņu par unikālu un neatkārtojamu. Atšķiras arī veids, kādā cilvēki lieto savu iekšējo krāsu – vieni to sniedz apkārtējai pasaulei, citi glabā tikai sev. Autores Zinātniski pētnieciskajā darbā ir aplūkoti tie cilvēki, kuri savu iekšējo krāsu – savas domas un emocijas – nepatur pie sevis, bet sniedz tās apkārtējai pasaulei, konkrētāk, jaunākās paaudzes dzejnieki, to darbi un tas, kā tajos atspoguļojas krāsas tradicionālā un paša autora piešķirtā nozīme. Šī darba mērķis ir izpētīt, vai jaunākās paaudzes dzejnieki – Edvīns Raups un Kārlis Vērdiņš – savos darbos izmantotajām krāsām piešķir tikai tradicionālo nozīmi, vai arī piešķir tai savu, daudz dziļāku un personiskāku nozīmi, tādējādi caur krāsu paužot savu attieksmi pret dzīvi, pasauli, sevi un cilvēkiem kopumā. Autore ir izvēlējusies tieši jaunākās paaudzes dzejniekus, jo vēlējās noskaidrot, cik lielu nozīmi mūsdienu dzejnieki piešķir krāsai – vai tā tiem ir tikai krāsa, kura atrodas visapkārt, vai arī ar šīs krāsas palīdzību dzejnieki pauž savu iekšējo būtību.
