Es uzskatu, ka cilvēks nevar mainīties, ja cilvēks ir nelaipns , tad arī pēc pieciem gadiem viņš būs nelaipns. Darba vieta izmaina attieksmi un stilu, bet darba vieta neizmainīs cilvēka dabu. Cilvēks pielāgos sevi darba vietai un darba vietu pielāgos cilvēkam. Notiks savstarpējā mijiedarbība, kuras rezultātā radīsies skolotājs, un kādas skolotājam būs ambīcijas darbā, darba sākumā, tādas būs arī darba beigās. Vienīgais , ko es varu novēlēt bērniem, pēc iespējas vairāk saprātīgu, intelektuālu, humora izjūtas bagātu, godīgu, atbildīgu un cilvēcīgu skolotāju. Skolotājiem, var novēlēt, saprast, ja bērnu nebūtu , arī skolotāja nebūtu, saprast to, ka tas nav tikai darbs, bet tas ir aicinājums, tā ir sūtība, un pildīt savu darbu visu savu spēju robežās, pēc vislabākās sirdsapziņas.
Es arī saprotu, ka mans viedoklis noteikti atšķirsies no skolotājām, kurām ir vairāk pieredzes nekā man, bet mācoties no savas pieredzes, es ceru, ka es būšu labs cilvēks un dzīves triecieni to neizmanīs, un ja es būšu labs cilvēks tad es būšu arī labs skolotājs.
…
