M. Bulgakova romānā „Meistars un Margarita” ir aplūkots ne tikai Meistara un Margaritas mīlas stāsts, bet arī dažādas mākslas, reliģijas, vēstures, kā arī mūsdienu vērtības. Grāmatai cauri vijas trīs notikumi. Viens no tiem risinās Maskavā 1930. gadā, kad tur ierodas „profesors”, „burvis”, u.c. vārdos dēvētais sātans Volands ar saviem sabiedrotajiem – kalpu Krovjevu, melnu kaķi – Begemotu, kurš spēj pārvērsties arī par cilvēku, kā arī Azazello, un raganu Gellu. Šī savādā piecotne ir vainīga pie dažnedažādiem savādiem, un ne tiem patīkamākajiem notikumiem Maskavā, no kuriem daži ne tikai nodara kaitējumu Maskavas iedzīvotājiem, bet arī atklāj cilvēku mantkārīgo un divkosīgo dabu.
Otrais notikums, kas tiek aplūkots visa romāna garumā, noris Jeruzalemē, kur prokurators Poncijs Pilāts ir spiests piespriest nāvessodu Ha Norci – nekaitīgam filozofam, kurš savās runās it kā ir musinājis tautu uz sacelšanos un noniecinājis Cēzaru. Ha-Norci var uzskatīt par Jēzus Kristus prototipu, un šī notikuma galvenā morāle ir, ka gļēvums ir lielākais netikums, kāds vien var būt.…
