Krimināllikuma 9. pants paredz, ka nodarījums izdarīts ar netiešu nodomu tad, ja persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir paredzējusi nodarījuma sekas, bet kaut arī nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Netiešu nodomu raksturo:
1) personas apzināta darbība;
2) apziņa, ka veiktā darbība vai bezdarbība ir kaitīga;
3) nav tieši vēlējusies seku iestāšanos, tomēr neko nav darījusi, lai tās novērstu, respektīvi, apzināti pieļāvusi, ka šādas sekas var iestāties.
Nodoma noteikšana ir ne tikai svarīga praktiska nozīme noziedzīgu nodarījumu klasifikācijā, bet tā ir saistīta arī ar noziedzīga nodarījuma stadiju izvērtēšanu. Ja persona izdara noziegumu ar tiešu nodomu, viņš tam gatavojas. Sagatavošanas stadijā persona veic noteiktas darbības, lai sasniegtu noziedzīgo rezultātu, piemēram, iegādājas nepieciešamo aprīkojumu, izpēta vidi un rada citus labvēlīgus apstākļus noziedzīgā mērķa sasniegšanai.
Autorprāt, esejas saturam ir jābūt konkrētam, īsumā izklāstītam tā, lai varētu saprast to, ko vēlas autors izklāstīt savā darbā. Autorprāt bez nodoma un motīva nav iespējams noskaidrot vainu, tīša vai netīša nodarījuma vēlēšanās. Visi šie punkti ir cieši saistīti viens ar otru, viņus nevar apskatīt atsevišķi, bet viņi nepaskaidro viens otru, tikai papildina. Autorprāt šo tēmu var apskatīt ļoti plaši, jo noteikti daudzu zinātnieku izskaidrojumos var atrast atšķirības un kādas vēl joprojām neizskaidrotas problēmas. Autorprāt nav tādu likumu, kuros būtu viss skaidrs un bez kādām domstarpībām, noteikti var atrast kādas neskaidrības un negatīvo pusi. Šajā esejā tika aprakstīts ar ko atšķiras tīšs nodoms no netīša, kā rodas tīšs un netīšs nodoms. Subjektīvās puses noteikšana ir sarežģīts process, kas notiek apziņā, var būt izzināti tikai pastarpināti caur personas darbību un bezdarību. Šī eseja dod saprast autoram kas tas viss ir. …
Šajā esejā autors vēlējas apskatīt – kas ir subjektīvā puse un tās jēdzienu noziedzīgā nodarījumā. Subjektīvās puses jēdziens aptver subjekta psihisko attieksmi pret sabiedriski bīstamu nodarījumu. Vaina ir viena no obligātajām pazīmēm noziedzīga nodarījuma sastāvā, kas ietilpst vainas pazīmē. Nodoms un tā veidi, kā veidojas noziegums. Subjektīvās puses jēdziens aptver subjekta psihisko attieksmi pret sabiedriski bīstamu nodarījumu. Juridiskā literatūrā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse definēta kā noziedzīgā nodarījuma sastāva elements, kurš dod priekšstatu par iekšējiem psihiskiem procesiem, kas rodas to personu apziņā, kuras izdara noziedzīgu nodarījumu, ko konstatē konkrēta vainas forma, motīvs, mērķis un emocijas. Satversmes 92. panta otrajā teikumā jautājums par personas vainu ir izvirzīts kā cilvēktiesību standarts: „Ik viens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta ar likumu”. Nevienu nevar nosaukt par vainīgu, kamēr to par tādu nav atzinusi tiesa. Šis viedoklis nav tikai pie mums Latvijā, bet arī citās demokrātiskās valstīs tas ir līdzīgs. Vaina vienmēr izpaudīsies noteiktās bīstamās darbībās vai bezdarbībās, tāpēc tai nav tiešas saistības ar personas antisociālo raksturojumu. Noziedzīga nodarījuma izdarīšana vairumā gadījumu arī ir saistīta ar nodoma realizāciju. Līdztekus nodomam ir arī motīvs, kas ir tieši saistīts ar personas gribu, lai iestātos tieši tādas sekas. Krimināltiesībās, personas griba, kas saistīta ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tiek saukta par nodomu. Nodoms, tas ir, tā esamība vai pretēji, situācija kad nav nodoma ļoti nozīmīgi raksturo noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Autorprāt, esejas saturam ir jābūt konkrētam, īsumā izklāstītam tā, lai varētu saprast to, ko vēlas autors izklāstīt savā darbā.
