Datora arhitektūra nosaka sistēmas galvenās funkcionālās iespējas, kuras tiek izmantotas, risinot atbilstošas klases uzdevumus.
Katram datoru tipam ir sava arhitektūra, un tas paredzēts efektīvai konkrēta tipa uzdevumu risināšanai. Tomēr daudzas īpašības ir kopējas daudzām arhitektūrām.
Arhitektūras elementu kopums:
-norāda uz konkrētā datora pielietošanas apgabalu (zinātniskie aprēķini, ekonomiskie vai vadības uzdevumi, utt.);
-nosaka šādas sistēmas darba organizācijas īpatnības (pakešu apstrāde, dialoga režīms, multiprogrammu režīms, laikdales režīms, utt.), kuras atbalsta sistēmas matemātiskais nodrošinājums;
-raksturo datora resursus (tā ātrdarbība, atmiņas apjoms un organizācija, ievada un izvada ierīču klāsts un to sadarbība ar sistēmu);
-nosaka datora struktūras īpatnības (vienprocesora, daudzprocesoru), utt.…
