Lielbritānijā, neskatoties uz plašajiem nabadzīgo kvartāliem un trūkumu, bija visaugstākais dzīves līmenis no visām Eiropas valstīm. Bagātnieki un vidusšķira dzīvoja mierā un drošībā, arī kvalificēti strādnieki , kuru skaits nemitīgi pieauga, bija samērā pārtikuši. Izglītība līdz 12 gadu vecumam bija obligāta. Tehniskā un universitātes izglītība vērsās plašumā.1
Augsto dzīves līmeni nodrošināja Anglijas ilgstošais rūpnieciskais pārākums.Arī leiboristu valdība ļāva uzlabot ekonomisko stāvokli Anglijā. Viņu lielākais sasniegums bija likums par valdības dotāciju palielināšanu pašvaldībām, kuras būvēja lētas īres mājas. Celtniecības programma, kuru izstrādāja pēc šī likuma pieņemšanas, gan pilnīgi nelikvidēja nabadzīgo kvartālus, tomēr dzīvokļu trūkumu tā novērsa. Leiboristu valdība samazināja nodokļus un valdības izdevumus. 1925. gadā Čērčils tika iecelts par finanšu ministru, Anglijā atjaunoja zelta standartu. Tas izraisīja britos lielu sajūsmu, jo tie uzskatīja, ka viņi atgriežušies „vecajos, labajos laikos”. …
