„Katrs šoferis, kurš sēžas pie stūres ir uzskatāms par potenciālu noziedznieku” – šo frāzi es pirmo reizi izlasīju kādā intervijā pirms vairākiem gadiem, apkopojot materiālus skolas zinātniski pētnieciskajam darbam par ceļu satiksmes negadījumiem. Un šis teikums nez kāpēc ir dziļi iespiedies manā atmiņā.
Ceļu satiksmes negadījumu statistika Latvijā ir traģiska – pērn gājuši bojā 493, bet ievainoti – 6639 cilvēki. 30% no cietušajiem un bojāgājušajiem bijuši mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji, velosipēdisti, 10,5% - bērni…
Šie bezkaislīgie skaitļi apliecina, ka negadījumos cietušo skaits gadu no gada palielinās. Tas skaidrojams gan ar transportlīdzekļu daudzuma un satiksmes intensitātes palielināšanos, gan šoferu nevērīgu attieksmi pret satiksmes un līdz ar to pret savu un citu drošību.
Tiek atzīts, ka personība ir indivīds, sabiedrības attiecību un apzinātas darbības subjekts, neatkātojama būtne, stabils sociālu un bioloģisku pazīmju kopums, kas indivīdu raksturo kā konkrētas sabiedrības locekli, vai arī tās nosaka cilvēka sociālās iezīmes individuālā attīstībā. Tātad liela nozīme ir personu īpatnībām, kas saistītas ar noziegumu izdarīšanu un kas izskaidro kriminālsodāmu darbību.…
