Atomfizikas kā fizikas nozares pamatlicējs ir Alberts Einšteins, kurš pirmo reizi lauza vispārējo uzskatu par to, ka atoma kodolu nevar sadalīt. Sadalot atoma kodolu tiek iegūta milzīga enerģija, šos Einšteina atklājumus sāka izmantot militārās struktūras un tika radīti atomieroči, piemēram atombumba, ūdeņraža bumba, kuru varētu nosaukt arī par modificētu atombumbu.
Jēdziens par atomu kā vielas mazāko, nedalāmo daļiņu radās jau 5. – 4. gs. pirms mūsu ēras. 17 – 18 gadsimtā franču filozofs P. Gasendī, angļu zinātnieks R. Boils, I. Ņūtons un krievu zinātnieks M. Lomonososvs atjaunoja atomisma idejas, kas uzskatīdami atomus par cietām, nedalāmām daļiņām, kuras atšķiras pēc mehāniskajām īpašībām un starp kurām pastāv mehāniska mijiedarbība.
Ķīmijas sasniegumi 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā deva iespēju atomus uzskatīt par nedalāmām daļiņām, kurām raksturīga ir ķīmiskā individualitāte un kuru vienīgais skaitliskais lielums ir atommasa.…
