LIPĪDI
• Par lipīdiem sauc savienojumu grupu ar virkni kopīgu īpašību, starp kurām ir maza šķīdība ūdenī (un citos polāros šķīdinātājos) un laba šķīdība nepolāros šķīdinātājos.
• Lipīdi organismos pilda barības vielu, enerģijas rezervju, šūnu membrānu struktūrelementu un signālmolekulu lomu.
• Daudzi lipīdi ir absolūti nepieciešami organisma funkcionēšanai.
Taukskābes
• No šūnām un audiem ir izdalītas vairāk nekā 70 dažādas taukskābes.
• Galvenie tauku komponenti ir taukskābes ar 16 (palmitīnskābe) un 18 (stearīnskābe) oglekļa atomiem.
• Neaizstājamās taukskābes ir ω-3 (piem., α-linolēnskābe) un ω-6 taukskābes (piem., linolskābe).
Neitrālie tauki
• Glicerīni, acilglicerīni – taukskābju un glicerīna esteri.
• Triglicerīdi – ar taukskābēm esterificētas visas 3 glicerīna hidroksilgrupas.
Fosfoglicerīdi
• Fosfoglicerīdos glicerīna viena pirmējā hidroksilgrupa taukskābes vietā esterificēta ar fosforskābi.
Sfingolipīdi un glikolipīdi
• Sfingolipīdi lokalizējas augu un dzīvnieku šūnu membrānās. Lielākos daudzumos tie sastopami nervu audos un smadzenēs.
Vaski
• Vaski ir augstāko taukskābju un garas ķēdes monooksispirtu
• Vaski veido aizsargslāni uz dzīvo organismu ādas, spalvām, pārklāj augu lapas un augļus.
…
