Tūrisms Latvijā padomju periodā 70 - 80. gados mudināja, lai cilvēki bagātinātu savas zināšanas par dzimtenes dabu, kultūru, arhitektūru. Tūkstošiem mūsu dzimtenes iedzīvotāju ar mugursomām plecos devās gan tuvos, gan tālos ceļojumos – tūrisms bija kļuvis masveidīgs. Katram ieteicams bija pirmām kārtām apceļot tuvāko apkārtni - savu rajonu vai pilsētu – pēc tam doties tālākos pārgājienos par republiku, kā arī uz citiem novadiem ( ceļošanā izmantotais transporta veids pārsvarā bija autobusi, vilcieni, jo privātās automašīnas bija skaitliski maz). Raksturīgi bija apmeklēt padomju tautas revolūcijas cīņas vietas. Mūsu valsti pārsvarā apmeklē ceļotāji no sociālisma zemēm, rodas tā sauktās slēgtās pilsētas. Ārpolitiskās nesaskaņas ierobežoja Latvijas ceļotāju ceļošanu par kapitālistiskajām valstīm. Šiem ceļojumiem ir nepieciešamas speciālas atļaujas. No valsts atļāva ceļojumā doties tikai vienam ģimenes loceklim, lai būtu pārliecība, ka šis cilvēks atgriezīsies.…
