Ķīna. Senās Ķīnas mitoloģiskajā pasaules uzskatā katru priekšmetu un lietu skatīja kā dzīvu, apgarotu. Gari bija arī cilvēkiem, gan dzīvajiem, gan mirušajiem. Ar mirušo senču gariem sarunājās kā ar dzīviem cilvēkiem. Gari “izskaidroja” cilvēka darbības motīvus un paredzēja iespējamo nākotni. Līdz ar to Ķīnā izsenis veidojās spēcīgs senču kults. Kapi tika rūpīgi kopti un sargāti. Godinot aizgājējus, rīkoja svinīgas ceremonijas. Par sabiedrības ideālo modeli tiek uzskatīta ģimene, kurā īpaša cieņa tiek izrādīta vecākajiem ģimenes locekļiem. Tēvam ir galvenā teikšana un vara arī pār tiem bērniem, kuri jau sasnieguši pilngadību un nodibinājuši savas ģimenes. Bērni nereti dzīvo kopā ar vecākiem zem viena jumta. Katrs ģimenes loceklis ir saistīts ar ģimeni tūkstoš saitēm, kas izpaužas dažādās paražās, ceremonijās un rituālos. Šādai ģimenes kopībai pieder ne tikai dzīvie, bet arī mirušie radinieki. Senči var nodrošināt izdošanos, bet var arī atnest nelaimi. No senču gariem baidījās un domāja, ka nevērība kapu kopšanā un upurēšanā var izraisīt garu nelabvēlību.
Mīts par pasaules izcelšanos – zināms pasaules izcelšanās mīts par pirmo cilvēku Paņgu, no tā ķermeņa daļām radušies pārējie cilvēki. Paņgu dzimis laikā, kad valdījis haoss un Visums atgādinājis milzīgu vistas olu. 18 000 Paņgu gulējis šajā olā, pieņēmās apmēros, un līdz ar viņu audzis arī Visums.…
