Tomēr ģenerālis, kurš dzīvoja un karoja diženā laikā, nevarēja paredzēt vienu lietu. Vēl viens citāts: „Ja civilizētu tautu kari nav tik nežēlīgi un postoši kā mežonīgu tautu kari, tad to nosaka gan karojošo valstu sabiedriskā stāvokļa līmenis, gan arī savstarpējās attiecības.” Postošākos un nežēlīgākos karus ģenerālis nepiedzīvoja. Varbūt tādēļ arī kļūdījās par civilizēto tautu un valstu sabiedriskā stāvokļa līmeni...
Vācieši mērdēja badā Ļeņingradu, kopīgi ar krieviem noslaucīja no zemes virsas Staļingradu, briti Drēzdeni, amerikāņi Hirosimu un Nagasaki, krievi Grozniju... Kuras no minētajām būtu necivilizētas tautas? Jā, sirmais ģenerālis runājot par tautām, nespēja iedomāties, ka lielo, kulturālo vācu tautu vadīs pusjucis jefreitors, savukārt krievu tautu – kriminālnoziedznieks... Bet britus un amerikāņus taču vadīja pieredzējuši politiķi!
Vēl ir dzirdēti attaisnojumu mēģinājumi, ka britu un amerikāņu vadoņi, iznīcinot pretējās karojošās puses civiliedzīvotājus, centās iebaidīt pretinieku vadoņus un tādā veidā ātrāk panākt kara beigas. Bet PSRS vadonis vēl pirms kara sāka masveidā iznīcināt SAVAS valsts civiliedzīvotājus! Un visvairāk iznīcināja tautas labāko daļu – inteliģenci, kura prata domāt, un zemniekus, kuri prata strādāt... Sekas mēs redzam vēl šodien...
Arī tagad lielās kaimiņvalsts vadonis par savu tautu, šķiet, pavisam piemirsis. Ekonomiskā situācija tur nebūt nav spoža, bet tiek nemitīgi radīts jauns bruņojums un atjaunots vecais. Tauta maizes vietā tiek barota ar stāstiem par ļauniem ienaidniekiem, kuri ir aplenkuši valsti un tā vien kāro tai uzbrukt. Rodas jautājums – kādēļ tas tiek darīts?
…
Starptautiskās tiesības ir noteikumu kopums, ko valstis vai nācijas ir atzinušas par saistošu savstarpējās attiecībās, tostarp attiecībās ar starptautiskām organizācijām. Starptautisko tiesību normas parasti ir iekļautas suverēnu valstu starpā noslēgtos nolīgumos un/vai atvasinātas no šiem nolīgumiem. Starptautisko publisko tiesību loma strauji pieaug visā pasaulē sakarā ar visaptverošajiem globalizācijas procesiem. Pieaug noslēgto starptautisko līgumu skaits. Latvija pēc neatkarības atgūšanas noslēgusi ap 900 divpusējus līgumus un aptuveni 800 daudzpusējus līgumus, kuri stājušies spēkā.
![Atlants](https://www.atlants.lv/images/logo-atlants_x2.png)