Cilvēks ir garīgā un ķermeniskā apvienojums. Vai abas daļas ir vienlīdz svarīgas, vai arī, kādai no tām piemīt lielāka vērtība? Cilvēce savas vēstures laikā vienmēr ir uzskatījusi, ka cilvēka būtība, ir vienlīdzīga ar cilvēka dvēseli, un ka ķermenim nav vai nu nekādas nozīmes, vai arī, atsevišķos laika posmos, piedēvējusi ķermenim cietuma, tīkla statusu. Tomēr uzskatu, ka arī ķermenim ir nozīme, jo bez tā cilvēks nespētu dzīvot, un attīstīt savu dvēseli.
Ķermenim un dvēselei ir jāsadarbojas, jāpapildina vienam otrs, un nevienu no tiem nedrīkst atstāt novārtā. Protams, prāta skaidrībai, un dvēseles skaistumam ir jāvelta daudz vairāk pūļu, un smaga darba, bet arī ķermenim ir jāvelta uzmanība. Vai gan, bez vesela, spēkpilna ķermeņa cilvēks spēj bez traucēkļiem veltīt sevi iekšējās pasaules attīstīšanai un pilnveidošanai?…
