Baterija kā enerģijas avots

Secinājumi
1. Veicot darbu nācās iepazīties ar lielu informācijas apjomu, kuru pēc tam vajadzēja pielietot praksē. Informāciju autori ieguva gan no grāmatām, gan no interneta resursiem.
2. Darba autori uzzināja, ka litija polimēru baterijas ir ķīmiski līdzīgas litija jonu baterijām, taču te elektrolīts ir ciets, un šī iemesla dēļ tās var izveidot jebkādā formā.
3. Autori uzzināja, ka baterijas pamatā ir divi elektrodi “katods” kas satur oksidētāju un “anods” kurš satur reducētāju, tie ir vai nu iegremdēti elektrolītā vai tikai saskaras ar to.
4. Darba autori uzzināja, ka baterijas satur smagos metālus kā dzīvsudrabs, svins, kadmijs, niķe-lis, kas var piesārņot vidi, ja tās netiek nogādātas speciālos savākšanas punktos.
5. Autori secināja, ka izveidoto baterijas modeli sadzīvē izmantot nebūtu iespējams, jo pie Lat-vijas klimatiskajiem apstākļiem šķidrums, kurš tiek izmantots baterijas modeļa darbībā, pie zemākas temperatūras sasaltu.
6. Galvenie darba autoru secinājumi ir tādi, ka izveidotais baterijas modelis ir daudzreiz vājāks nekā īsta baterija, jo ar enerģiju, ko saņem no darba autoru izveidotā modeļa, nevar darbināt gandrīz nevienu elektrisko ierīci. Taču īsta parastā baterija, vai saules baterija ar saražoto elektrību var apgādāt elektroierīci vai pat māju.
7. Darba sākumā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies – Izmantojot vara plāksnītes un sālsūdeni, iespējams uzbūvēt darboties spējīgu baterijas modeli, kurš absorbē saules enerģiju.
…