Mūzika radusies, atdarinot dabā dzirdētas skaņas. Tā kļuva par cilvēka darba, kulta paražu, izklaidēšanās, karagājienu neatņemamu sastāvdaļu. Mūzika bija saistīta ar darba, dejas, poēzijas ritmiku. Pakāpeniski mūzika veidojās par patstāvīgu mākslas veidu. Jau verdzības un agrā feodālisma laikā radās profesionālā garīgā mūzika. Attīstījās arī tautas un laicīgā mūzika, ko radīja tautas dziesminieki (minnezengeri, skomorohi, trubadūri). Renesanses laikmetā (14. – 16.gs.) attīstījās vokālā sadzīves muzicēšana.
Populārākie vokālās mūzikas žanri bija:
villanella
frotola
madrigāls
šansons
Augstu profesionālās attīstības pakāpi mesas un motetes žanrā sasniedza daudzbalsīgā a cappella kora mūzika (stingrā stila polifonija). Izveidojās komponistu skolas.
Sākot ar renesanses laikmetu, kas aptver 14. – 16.gs., Rietumeritopas zemēs feodālisma kultūra sāka pārveidoties buržuāziskajā kultūrā izraisot intensīvu mūzikas attīstību. …
