Termini cēlušies no vārda latīņu vārdiem plus un minus, kas attiecīgi nozīmē “vairāk” un “mazāk”. Par saskaitīšanas un atņemšanas simboliem tika pielietoti:
minus; m; mi; p; plus.
Senatnē matemātikā dalīšanas nebija. Tā tika rēķināta kā pakāpeniska atņemšana. Dalīšana, kas tika pamatota uz šīs metodes pamata, eksistēja līdz XIV – XV gadsimtam. Mūsdienās pazīstamā metode pirmo reizi tika aprakstīta kādā nezināma itāļu autora manuskriptā 1460. gadā.
Termini “dalījums”, “dalāmais”, “dalītājs” radās X gadsimtā no latīņu darbības vārdiem dividere un divisio. Kā dalīšanas simbols tika lietots burts D (radies no division). Līdz pat XVIII gadsimtam tika izmantoti arī simboli un ( pagriezti burti d un D). 1659. gadā šveicietis Rāns pirmo reizi ieviesa simbolu ÷, kas pēc viņa grāmatas pārtulkošanas angļu valodā tika plaši izplatīts Anglijā.
No latīņu valodas summa nozīmē “galvenais punkts”, “būtība”, “iznākums”, “kopsavilkums”. Pirmsākumos šis vārds netika lietots kā skaitļu saskaitīšanas rezultāts. Tas tika pielietots kā citu aritmētisko rezultātu apzīmējums. Piemēram, Leonardo no Pizas tā arī rakstīja: “reizinājuma summa”, “dalījuma summa”.
Leibnics un pēc tam arī citi matemātiķi summas apzīmēšanai izmantoja simbolu ∫ kā stilizētu lielo burtu S, ar ko sākas pats vārds summa.
…
