Stāsts „Dzīvnieku ferma” sākas ar spilgtu mājdzīvnieku grūtas dzīves raksturojumu. Viennozīmīgi tiek paziņots, ka cilvēks ir dzīvnieka lielākais ienaidnieks:
„Atzīsim nu: mūsu dzīve ir nožēlojama, pūliņu pilna un īsa. Mēs piedzimstam, mums dod vienīgi tik daudz barības, lai mēs neizlaistu garu, un tiem no mūsu vidus, kas spējīgi, liek strādāt līdz vispēdīgajiem spēka atomiem; un tai pašā mirklī, kad mūsu lietderība ir galā, mūs pretīgā nežēlība nokauj.”
Stāstā attēlots, ka dzīvnieki nav apmierināti ar cilvēka rīcību un gatavojas darīt kaut ko lietas labā. Viņi uzskata, ka cilvēks ir viņu lielākais ienaidnieks:…
