Enerģētikas politika ir valsts tautsaimniecības politikas sastāvdaļa, un tās īstenošanas stratēģiju nosaka Ministru kabinets Latvijas enerģētikas nacionālajā programmā, kuru izstrādā 15 gadiem un periodiski – ik pēc pieciem gadiem – koriģē, pamatojoties uz zinātniskajiem pētījumiem, pārmaiņām tautsaimniecībā un tās attīstību, kā arī ņemot vērā starptautiskus faktorus, kuru ietekmē enerģētiku un energoapgādi valstī.
Enerģētika ietekmē arī klimata pārmaiņas. Būtiskākā (83,1%) siltumnīcas efektu izraisošā gāze ir oglekļa dioksīds (CO2), kurš rodas arī sadedzinot fosilo kurināmo. Iepriekšminētie kaitīgo gaisa piesārņojošo vielu samazināšanas pasākumi ir aktuāli arī CO2 samazināšanai gaisā.
Enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus, jeb tā sauktā zaļā enerģija. Turklāt tas nav lēti, jo vējā, tāpat arī mazo ūdens hidroelektrostaciju (HES) ražotās enerģijas tarifs ir dubults. Tomēr, lai arī dārga, ‘’zaļā enerģija’’ ir modē. Patērētājiem tas nozīmē lielākas izmaksas un dārgāku energoresursu, kā uzsver Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma: ‘’Tas ir zaļais pienākums, kurš caur Latvenergo iepirkumu jāizpilda visiem elektroenerģijas lietotājiem. ‘’
…
